kņada
kņada sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kņada | kņadas |
Ģen. | kņadas | kņadu |
Dat. | kņadai | kņadām |
Akuz. | kņadu | kņadas |
Lok. | kņadā | kņadās |
1.Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
2.Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kur viņu neietekmē un netraucē, kur nav kņadu un intrigu.
- Pārējais esot vairāk vai mazāk kņada, bez kuras var iztikt.
- Tiem netraucē ne kuģīšu satiksme, ne kņada, ne pilsētnieki,
- Šodien Rīgas zoodārzā liela kņada - sanākuši ciemiņi no malu malām,
- Reiz soļodams, domās iegrimis, es pēkšņi ievēroju spiedzīgu kņadu.