vējot
Lietojuma biežums :
vējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
1.1.transitīvs Pūšot iedarboties (uz ko) — par vēju.
1.2.Būt pakļautam vēja iedarbībai.
2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
2.1.Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
2.2.transitīvs Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
3.parasti formā: trešā persona Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
3.1.pārnestā nozīmē Izplatīties, kļūt zināmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri