vējonis
vējonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējonis | vējoņi |
| Ģen. | vējoņa | vējoņu |
| Dat. | vējonim | vējoņiem |
| Akuz. | vējoni | vējoņus |
| Lok. | vējonī | vējoņos |
Vējš.
Saistītās nozīmesvējs, vējš.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
vējs1 — Vējš.
vējš1 — Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
Hiponīmi
aizejošs vējš1 — Vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
apakšvējš1 — Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
auris2 — Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
austrumvējš1 — Austrumu vējš.
āzenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
bada vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
bakštagvējš1 — Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
brīze1 — Vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
ceļa vējš1 — Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
ceļavējš1 — Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu.
ceļvējš1 — Ceļavējš.
dienvidaustrenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidaustrumvējš1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidenis1 — Dienvidvējš.
dienvidrietumvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
dienvidvējš1 — Dienvidu (1) vējš.
dominējošais vējš1 — Valdošais vējš attiecīgajā vietā un laikā.
dvarsa vējš1 — Vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
garais vējš1 — Dienvidrietumu vējš.
īdenis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē).
idis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īds1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
idus1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
jūrnis1 — Rietumu vējš.
launadzis1 — Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
lēnica1 — Dienvidrietumu vējš.
lodas vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodes vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodis1 — Ziemeļrietumu vējš (lībiešu “luod” - ziemeļrietumi).
mākars1 — Austrumvējš.
novirzītais vējš1 — Vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek “atstarots” no tās.
paisuma vējš1 — Vējš no jūras.
pasāts1 — Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
pasātvējš1 — Pasāts.
pienākošais vējš1 — Vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
pilnvējš1 — Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
pludenis1 — Rietumvējš.
pretvējš1 — Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
pūlevējš1 — Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš.
pūmenis1 — Ziemeļrietumu vējš.
pusrītenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
rietenis1 — Rietumu vējš.
rietrenis1 — Rietumu vējš.
rietumnieks1 — Rietumu vējš.
rietumvējš1 — Rietumu vējš.
rītavējš1 — Austrumu vējš.
rītenis1 — Austrumu vējš.
rītvējš1 — Austrumu vējš.
saksenis1 — Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
sāmenis1 — Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
sānu vējš1 — Vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
sānvējš1 — Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
sauss vējš2 — Sausvējš.
sauss vējš1 — Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
sausvējš1 — Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu.
sīvenis1 — Ziemeļu vējš.
šķietamais vējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
starpas vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
tārpenis1 — Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
ūdensvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
vakariens1 — Rietumu vējš.
vakarvējš1 — Rietumu vējš.
valdošais vējš1 — Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
valdzenis1 — Rietumu vējš.
vasarasvējš1 — Dienvidvējš.
vasarvējš1 — Dienvidvējš.
vežģeris1 — Rietumu vējš.
vežģervējš1 — Rietumu vējš.
viddienvējš1 — Dienvidvējš.
vietējais vējš1 — Vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
vimpeļvējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa.
virpuļvējš1 — Vējš, kas veido virpuļus (1).
virsvējš1 — Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
zemenis1 — Zemes vējš jeb austrumvējš.
ziemalis1 — Ziemelis.
ziemeļaustrenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
ziemelis1 — Ziemeļu vējš.
ziemeļvējš1 — Ziemeļu vējš.
zūziens1 — Vēja pūtiens.
Saistīts ar
aizvējš1 — No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
bezvējš1 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis — Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
brāzma1 — Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
caurrauts vējš1 — Caurvējš.
caurvējš1 — Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
novējš1 — Aizvējš.
pavējš1 — Aizvējš.
Gradācijas jēdzienu grupa
auka1 — Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
vētra1 — Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
viesuļvējš1 — Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
viegls vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles).
mērens vējš1 — Vidējs vējš.
vidējs vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles).
Tulkojumiwind, air current.
Tulkojumi
wind, air current, current of air
air moving (sometimes with considerable force) from an area of high pressure to an area of low pressure; "trees bent under the fierce winds"; "when there is no wind, row"; "the radioactivity was being swept upwards by the air current and out into the atmosphere"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eu..nu gan ārā vējonis šalc un kkur jau bleķi lido....
- Nudien, nezinu, kādam vējonim būtu jāiepūš, lai Jūrmalas deputāti attaptos.
- Protams, es nebiju rēķinājies, ka būs tāds vējonis, ka aizpūtīs.
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Tas prasīs tikai dažas minūtes Tava laika.
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!
Palīdzi uzlabot valodas rīkus!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!