vējot
vējot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vējoju | vējojam | vējoju | vējojām | vējošu | vējosim |
| 2. pers. | vējo | vējojat | vējoji | vējojāt | vējosi | vējosiet, vējosit |
| 3. pers. | vējo | vējoja | vējos | |||
Pavēles izteiksme: vējo (vsk. 2. pers.), vējojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vējojot (tag.), vējošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vējotu
Vajadzības izteiksme: jāvējo
1.parasti formā: trešā persona Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
1.1.transitīvs Pūšot iedarboties (uz ko) – par vēju.
1.2.Būt pakļautam vēja iedarbībai.
2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
2.1.Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
2.2.transitīvs Kustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
3.parasti formā: trešā persona Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
3.1.pārnestā nozīmē Izplatīties, kļūt zināmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1) visapkārt vējo cūku smaka neticamā daudzumā un dažādās nokrāsās;
- kura vietā kādreiz atradušās vējdzirnavas, jo Torņakalnā vēji vējo vienmēr.
- Un iekāre kā bāla ēna vējoja tālu, iespundēta apziņas dziļumos.
- Kad Olga aizvēra durvis, istabā vējoja jau gluži cita gaisotne.
- Melnajā caurumā saskatīt nevarēja nenieka, tikai iesāļa smarža vējoja apkārt.