stulbs1
Lietojuma biežums :
stulbs īpašības vārds
Locīšana
stulbi apstākļa vārds
1.Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs1.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Tāds, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs (par dzīvniekiem).
2.Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs2.
2.1.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar “būt”, “iznākt” formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
3.apvidvārds Akls, neredzīgs.
4.apvidvārds Apžilbis.
Stabili vārdu savienojumiStulbs (arī dumjš) kā zābaks (arī kā ēzelis).
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri