uzkūdīt
uzkūdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkūdu | uzkūdām | uzkūdīju | uzkūdījām | uzkūdīšu | uzkūdīsim |
| 2. pers. | uzkūdi | uzkūdāt | uzkūdīji | uzkūdījāt | uzkūdīsi | uzkūdīsiet, uzkūdīsit |
| 3. pers. | uzkūda | uzkūdīja | uzkūdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzkūdi (vsk. 2. pers.), uzkūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkūdot (tag.), uzkūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkūdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzkūda
Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kuru uzkūdījis viņas vīrs un vīra paziņa Dzintars Jaundžeikars –
- Saskaņā ar apsūdzību Boldāns uzkūdījis citas personas uz vēlēšanu biļetenu viltošanu.
- Nav vērojama arī būtiska imigrācija, kas varētu uzkūdīt labējos.
- tomēr emocionāli uzrunāja, es pat teiktu, uzkūdīja cilvēkus.
- Un, tikko biju izkāpis krastā, tā spēcīga vēja brāzma uzpūta un uzkūdīja jūru.