noreibināt
noreibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noreibinu | noreibinām | noreibināju | noreibinājām | noreibināšu | noreibināsim |
| 2. pers. | noreibini | noreibināt | noreibināji | noreibinājāt | noreibināsi | noreibināsiet, noreibināsit |
| 3. pers. | noreibina | noreibināja | noreibinās | |||
Pavēles izteiksme: noreibini (vsk. 2. pers.), noreibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noreibinot (tag.), noreibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noreibinātu
Vajadzības izteiksme: jānoreibina
1.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1); apreibināt1.
2.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2); apreibināt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noreibina tā
- Laikam svaigais gaiss viņu noreibināja.
- Laikam taču konjaks bija noreibinājis