Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
nobaltot
nobaltot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti
Locīšana
1.Kļūt baltam, arī gaišam, sirmam.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
2.Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
Avoti: LLVV