nobālums
nobālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nobālums | nobālumi |
| Ģen. | nobāluma | nobālumu |
| Dat. | nobālumam | nobālumiem |
| Akuz. | nobālumu | nobālumus |
| Lok. | nobālumā | nobālumos |
Rezultāts → nobālēt(1).
Avoti: LLVV