nobriedēt
nobriedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobriedēju | nobriedējam | nobriedēju | nobriedējām | nobriedēšu | nobriedēsim |
| 2. pers. | nobriedē | nobriedējat | nobriedēji | nobriedējāt | nobriedēsi | nobriedēsiet, nobriedēsit |
| 3. pers. | nobriedē | nobriedēja | nobriedēs | |||
Pavēles izteiksme: nobriedē (vsk. 2. pers.), nobriedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobriedējot (tag.), nobriedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobriedētu
Vajadzības izteiksme: jānobriedē
Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
Avoti: LLVV