nobrēkt
nobrēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrēcu | nobrēcam | nobrēcu | nobrēcām | nobrēkšu | nobrēksim |
| 2. pers. | nobrēc | nobrēcat | nobrēci | nobrēcāt | nobrēksi | nobrēksiet, nobrēksit |
| 3. pers. | nobrēc | nobrēca | nobrēks | |||
Pavēles izteiksme: nobrēc (vsk. 2. pers.), nobrēciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrēcot (tag.), nobrēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrēktu
Vajadzības izteiksme: jānobrēc
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet kungs, – šī kundze nobrēc.
- – Redzēsim gan, – dusmīgi nobrēc Tīniņa.
- Sēdēdams pie stūres, Stanga vairs nevarēja izturēt, viņš pagriezās atpakaļ un gandrīz vai nobrēca:
- – viņa nobrēc pa visu tramvaju.
- – Nē, – Tīniņa nobrēc.