piekūkot
Lietojuma biežums :
piekūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
2.Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri