nocelt
nocelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noceļu | noceļam | nocēlu | nocēlām | nocelšu | nocelsim |
| 2. pers. | nocel | noceļat | nocēli | nocēlāt | nocelsi | nocelsiet, nocelsit |
| 3. pers. | noceļ | nocēla | nocels | |||
Pavēles izteiksme: nocel (vsk. 2. pers.), noceliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noceļot (tag.), nocelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noceltu
Vajadzības izteiksme: jānoceļ
1.Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
2.Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
2.2.Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
2.3.Atdalīt (celtni, tās daļu) – piemēram, par veļu, plūdiem.
3.sarunvaloda Nozagt, piesavināties.
3.1.Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
3.2.Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
3.3.Apprecēt.
Stabili vārdu savienojumiNocelt no degungala; nocelt no deguna; nocelt no deguna priekšas.
- Nocelt no degungala; nocelt no deguna; nocelt no deguna priekšas sarunvaloda, idioma — ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ugunsdzēsēji glābēji nocēla zēnu no jumta un nodeva pašvaldības policijas pārstāvjiem.
- Pēc tam katliņu noceļ no karstuma un iemaisa risoto skābo krējumu.
- Strādniekiem vajadzēja divas dienas, lai bronzas Ļeņinu noceltu no postamenta.
- Vienlaikus policisti sazinājās ar glābējiem, lai viņu noceltu no ledus.
- Interesanti, ka šie paši frāzēs runājošie ir nocēluši šo trendu.