nocelt
Lietojuma biežums :
nocelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
2.Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
2.2.Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
2.3.Atdalīt (celtni, tās daļu) — piemēram, par veļu, plūdiem.
3.sarunvaloda Nozagt, piesavināties.
Saistītās nozīmesievilkt nāsīs, nočiept, nolavīt, nozagt, nospert.
Tulkojumi
3.1.Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
3.2.Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
3.3.Apprecēt.
Stabili vārdu savienojumiNocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri