priecīgs
Lietojuma biežums :
priecīgs īpašības vārds
Locīšana
priecīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis.
PiemēriViņš bija labā noskaņojumā, pat priecīgs.
Saistītās nozīmesgaviļpilns, jautrprātīgs, jautrs, pacilāts.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
Piemēri— Man nav priecīgs prāts, Magnu!
1.2.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
PiemēriKļūst viegli un priecīgi.
1.3.Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
PiemēriTev ir tik priecīgas acis.
1.4.Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
PiemēriTrauslo idilli iztraucēja bērnu priecīgais sauciens.
1.5.Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPapagailis pašreiz bija ļoti priecīgs un aušīgs.
1.6.pārnestā nozīmē Tāds, kas viegli, rotaļīgi darbojas, noris u. tml.
PiemēriAuksts, priecīgs vējš joņoja tai pretim un plivināja viņas kuplos, tumšos matus.
2.Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
PiemēriViņi bija runājušies par politiku, par klimatu un vēsturi, par priecīgiem un bēdīgiem notikumiem un piedzīvojumiem un tā tālāk, un tā tālāk.
Saistītās nozīmes
2.1.Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
PiemēriŠī diena — viena no priecīgākajām manā mūžā.
Stabili vārdu savienojumiBrīvs (arī priecīgs) kā putns kokā (arī gaisā, zara galā). Dzīves priecīgs.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit