atknibināt
atknibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atknibinu | atknibinām | atknibināju | atknibinājām | atknibināšu | atknibināsim |
| 2. pers. | atknibini | atknibināt | atknibināji | atknibinājāt | atknibināsi | atknibināsiet, atknibināsit |
| 3. pers. | atknibina | atknibināja | atknibinās | |||
Pavēles izteiksme: atknibini (vsk. 2. pers.), atknibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atknibinot (tag.), atknibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atknibinātu
Vajadzības izteiksme: jāatknibina
1.Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Knibināt vaļā.
2.Knibinot atdalīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tušs izvilka saini, atknibināja mezglos savilktos striķus, attina segu.
- Tušs pacēla līdz mutei plaukstas un mēģināja ar zobiem atknibināt mezglu.
- Dēls atknibināja galos aizlocīto papīru, iztina dāvanu un brīdi sastinga.
- Kādas gan man tiesības atknibināt dzimuma attiecību neatšķetināmos mudžekļus?
- Jā, jā, tieši tas izraisīja mulsumu: viņas bize bija atknibināta vaļā.