atkļūt
atkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkļūstu | atkļūstam | atkļuvu | atkļuvām | atkļūšu | atkļūsim |
| 2. pers. | atkļūsti | atkļūstat | atkļuvi | atkļuvāt | atkļūsi | atkļūsiet, atkļūsit |
| 3. pers. | atkļūst | atkļuva | atkļūs | |||
Pavēles izteiksme: atkļūsti (vsk. 2. pers.), atkļūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkļūstot (tag.), atkļūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkļūtu
Vajadzības izteiksme: jāatkļūst
Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagāja kāds laiks, kamēr atkļuvu te.”
- Atkļuva tie, kuriem ādas mētelīši, kuri attapās un izdomāja pārdot plūktus kaķus maisā.
- Ja būtu aizsprucis uz Viļņu, diezin vai varētu atkal ātri atkļūt šurp.
- Kā šis, viens no pasaulē mazākajiem briežiem, te atkļuvis, ir mīkla.
- Jo, lai veidotos grupa, cilvēkiem būtu jāzina, kā uz šejieni atkļūt.