Rudens versija 2023
397 156 šķirkļi
samērcēt
samērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mērcot (ko), saslapināt (to).
1.1.Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
2.apvidvārds Mērcējot (bļitkojot) sazvejot.
Stabili vārdu savienojumiSamērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!

Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!