samērcēt

samērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Mērcot (ko), saslapināt (to).

1.1.Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.

2.apvidvārds Mērcējot (bļitkojot) sazvejot.

Stabili vārdu savienojumiSamērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam).

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!