Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izplaucēt2
izplaucēt [izplaûcēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri