mēgt1
Lietojuma biežums :
mēgt 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: nenoteiksme
Locīšana
1.Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
Piemēri— Labi, labi, viņš te mēdz piebraukt.
Saistītās nozīmesbiežs, atkārtots, daudzkārtējs.
Tulkojumiuse.
1.1.Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
PiemēriTā nu tas ir, un tur, kā mēdz sacīt, nekā nevar darīt.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit