pierunāt
Lietojuma biežums :
pierunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
2.Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
3.Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
4.apvidvārds; joma: folklora Izteikt pārmetumus.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri