pakārtot
Lietojuma biežums :
pakārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
2.joma: valodniecība Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
3.Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri