urbināt
urbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urbinu | urbinām | urbināju | urbinājām | urbināšu | urbināsim |
| 2. pers. | urbini | urbināt | urbināji | urbinājāt | urbināsi | urbināsiet, urbināsit |
| 3. pers. | urbina | urbināja | urbinās | |||
Pavēles izteiksme: urbini (vsk. 2. pers.), urbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urbinot (tag.), urbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urbinātu
Vajadzības izteiksme: jāurbina
1.Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
1.1.Bakstīt (ko ar ko smailu).
1.2.Griežot vai grozot un spiežot (ko smailu kādā virsmā), veidot (tajā caurumu, dobumu).
1.3.pārnestā nozīmē Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
2.Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
2.1.Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
2.2.intransitīvs
3.apvidvārds Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Jūs hahaha, jūs mājās urbināt degunu, hahaha...
- Tincinu, ar jautājumu nazi urbinot viņa būtības aizvērtajā un svešiniekiem noslēgtajā gliemežnīcā.
- Un Tušs ķērās pie darba — urbināja sienu, kurā bija iedzīta cemme.
- Katru reizi, kad meitenīti pamet vienu, viņa ātri metas urbināt degunu.
- Urbina noteicis divas sēdes piektdien un nākamajā ceturtdienā, lai noteiktu viņu atbrīvošanas nosacījumus.