glūņa | Tēzaurs

glūņa

Lietojuma biežums :

glūņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	glūņa	glūņas
Ģen.	glūņas	glūņu
Dat.	glūņai	glūņām
Akuz.	glūņu	glūņas
Lok.	glūņā	glūņās

glūņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	glūņa	glūņas
Ģen.	glūņas	glūņu
Dat.	glūņam	glūņām
Akuz.	glūņu	glūņas
Lok.	glūņā	glūņās

1.Cilvēks, kas glūn₂.

1.1.Cilvēks, kas izspiego, izseko.

2.joma: informātika Persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.

Avoti: LLVV, D3

Korpusa piemēri