glūniķis
glūniķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glūniķis | glūniķi |
| Ģen. | glūniķa | glūniķu |
| Dat. | glūniķim | glūniķiem |
| Akuz. | glūniķi | glūniķus |
| Lok. | glūniķī | glūniķos |
glūniķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glūniķe | glūniķes |
| Ģen. | glūniķes | glūniķu |
| Dat. | glūniķei | glūniķēm |
| Akuz. | glūniķi | glūniķes |
| Lok. | glūniķē | glūniķēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazais glūniķis dzird Kopēliusu saucam: “ Šurp acis, šurp acis!”
- Glūniķis nēzdogs diezgan ilgi kārstījās logā un centās saprast, kas tur īsti notiek.
- Pēc laiciņa skuķis jau vēlējās novilkt kurpi, piecelties, paspert pāris soļu un iekraut glūniķim ar papēdi pa pieri.
- Glūniķis!
- Burvīga šī pludmales nostūra iezīme var sauļoties Ādama ietērpā un neuztraukties par garāmejošiem glūniķiem , jo arī viņi pārvietojas bez biksēm