glūnēt
glūnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | glūnu | glūnam | glūnēju | glūnējām | glūnēšu | glūnēsim |
| 2. pers. | glūni | glūnat | glūnēji | glūnējāt | glūnēsi | glūnēsiet, glūnēsit |
| 3. pers. | glūn | glūnēja | glūnēs | |||
Pavēles izteiksme: glūni (vsk. 2. pers.), glūniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glūnot (tag.), glūnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glūnētu
Vajadzības izteiksme: jāglūn
1.parasti formā: trešā persona Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
2.1.Slepus vērojot, izsekot, spiegot.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
3.1.Par acīm, skatienu.
3.2.pārnestā nozīmē Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par ko negatīvu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēkiem nācās bailīgi glūnēt aiz mājas stūra, vai nenāk vilciens.
- Bāž visur savu degunu un glūn taisni vai otram cilvēkam dvēselē.
- Tas bija nenormāli gluds un kā blāva acs glūnēja uz viņiem.
- Trīs vīri pie galda bija pārtraukuši dzert alu un glūnēja uz atnācējiem.
- Sargzaldāti glūn naidīgi, it kā te būtu sadzīti laupītāji un slepkavas.