glūnīgs
glūnīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | glūnīgs | glūnīgi |
Ģen. | glūnīga | glūnīgu |
Dat. | glūnīgam | glūnīgiem |
Akuz. | glūnīgu | glūnīgus |
Lok. | glūnīgā | glūnīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
glūnīga | glūnīgas |
glūnīgas | glūnīgu |
glūnīgai | glūnīgām |
glūnīgu | glūnīgas |
glūnīgā | glūnīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | glūnīgais | glūnīgie |
Ģen. | glūnīgā | glūnīgo |
Dat. | glūnīgajam | glūnīgajiem |
Akuz. | glūnīgo | glūnīgos |
Lok. | glūnīgajā | glūnīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
glūnīgā | glūnīgās |
glūnīgās | glūnīgo |
glūnīgajai | glūnīgajām |
glūnīgo | glūnīgās |
glūnīgajā | glūnīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
glūnīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) – par acīm, skatienu.
2.Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sasveicinoties Alberts vairākas reizes nekautrēdamies nopētīja Kristīni ar savu glūnīgo skatienu.
- Mūždien nerunīgs, galvu ierāvis plecos, palaikam glūnīgs, palaikam aizdomīgs.
- Alvīne teica, šim esot glūnīgs skatiens, bet man tā nelikās…
- Vien glūnīgais Jurka uz riteņa ar avīzēm, bet Berta neiet pakaļ.
- Pretī iznāk Uzaicinātājs — paralizētām kustībām, glūnīgs.