kraukšķināt
kraukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kraukšķinu | kraukšķinām | kraukšķināju | kraukšķinājām | kraukšķināšu | kraukšķināsim |
2. pers. | kraukšķini | kraukšķināt | kraukšķināji | kraukšķinājāt | kraukšķināsi | kraukšķināsiet, kraukšķināsit |
3. pers. | kraukšķina | kraukšķināja | kraukšķinās |
Pavēles izteiksme: kraukšķini (vsk. 2. pers.), kraukšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraukšķinot (tag.), kraukšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraukšķinātu
Vajadzības izteiksme: jākraukšķina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
1.1.Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
1.2.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izraut no dobes, notrīt zemi gar bikšu staru un kraukšķināt nost?
- Neko citu, pielavījās pie tāfeles, paņēma krītu un tik kraukšķināja.”
- Mūsdienu suņi tik vien spēj, kā granulas kraukšķināt.
- Viņš pa vienai rāva lapas un deva bērniem kraukšķināt, līdz Heleri piepeši ieteicās:
- Vari tos " kraukšķināt" svaigā veidā vai arī pagatavot auksto zupu vai gurķu kokteili.