kraukšķēt
kraukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kraukšķu | kraukšķam | kraukšķēju | kraukšķējām | kraukšķēšu | kraukšķēsim |
2. pers. | kraukšķi | kraukšķat | kraukšķēji | kraukšķējāt | kraukšķēsi | kraukšķēsiet, kraukšķēsit |
3. pers. | kraukšķ | kraukšķēja | kraukšķēs |
Pavēles izteiksme: kraukšķi (vsk. 2. pers.), kraukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraukšķot (tag.), kraukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraukšķētu
Vajadzības izteiksme: jākraukšķ
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVarēja dzirdēt tikai vēju un putnus, un oļus, kas kraukšķēja zem viņu kājām.
- Varēja dzirdēt tikai vēju un putnus, un oļus, kas kraukšķēja zem viņu kājām.
- Zem ratu riteņiem kraukšķēja zīles.
- Aigara zobos klusu kraukšķ cepumi.
- Zem gājēju soļiem kraukšķēja kā lūstoši stikli — visas peļķes un lāmas apvilkušās ar biezu, caurspīdīgu ledus garozu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit