kraukšēt
kraukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kraukšu | kraukšam | kraukšēju | kraukšējām | kraukšēšu | kraukšēsim |
| 2. pers. | kraukši | kraukšat | kraukšēji | kraukšējāt | kraukšēsi | kraukšēsiet, kraukšēsit |
| 3. pers. | kraukš | kraukšēja | kraukšēs | |||
Pavēles izteiksme: kraukši (vsk. 2. pers.), kraukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraukšot (tag.), kraukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraukšētu
Vajadzības izteiksme: jākraukš
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No rīta modāmies, dzirdot, kā kaķa zobiņos kraukš pelīšu kauliņi.
- Ja kraukļi skriedami pār mājām kraukš , tad kāds no mājniekiem mirs
- Jā, nāks pulkstenis divpadsmit - uz reizi: kraukš!
- Darboties griba un optimisms raksturo Kraukšu triju paaudžu ģimeni, kas redzama kopā ar vērtēšanas komisiju Foto: Andris Siliņš
- Ne velti kravas automašīnu šoferi velosipēdistus sauc par kraukšķīšiem - fūre pabrauc garām, kraukš, un spogulī vairs nevienu neredz.