kukainis
kukainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kukainis | kukaiņi |
| Ģen. | kukaiņa | kukaiņu |
| Dat. | kukainim | kukaiņiem |
| Akuz. | kukaini | kukaiņus |
| Lok. | kukainī | kukaiņos |
1.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
1.1.sarunvaloda Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
2.sarunvaloda Būtne, radījums (parasti cilvēks).
Stabili vārdu savienojumiKrābu kukainis. Kukaiņu ciems; kukaiņu valsts; kukaiņu kalns.
- Krābu kukainis — kukainis ar garām kājām, kas lēnām pārvietojas
- Kukaiņu ciems; kukaiņu valsts; kukaiņu kalns sarunvaloda, idioma — kapsēta, mirušo valstība
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alerģiskiem cilvēkiem nevajadzētu uzturēties tur, kur šo kukaiņu ir daudz.
- Ar to iespējams bildēt kukaiņus makro režīmā ar ceturtdaļsekundes slēdža ātrumu.
- Kukainis ietriecās ar pamatīgu plīkšķi un aizķērās aiz stikla tīrītāja. "
- Vienkārši paņemt kukaini ar pinceti un uzlikt uz lapas – lamatas.
- Ja patīk tuvplānā vērot kukaiņus, stādi šo augu balkona kastēs.