kūkailis
kūkailis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūkailis | kūkaiļi |
| Ģen. | kūkaiļa | kūkaiļu |
| Dat. | kūkailim | kūkaiļiem |
| Akuz. | kūkaili | kūkaiļus |
| Lok. | kūkailī | kūkaiļos |
1.Kažoks bez virsdrēbes.
2.Aitāda ar vilnu.
3.Lamuvārds slinkam cilvēkam.
Avoti: ME