kūkainis
kūkainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūkainis | kūkaiņi |
| Ģen. | kūkaiņa | kūkaiņu |
| Dat. | kūkainim | kūkaiņiem |
| Akuz. | kūkaini | kūkaiņus |
| Lok. | kūkainī | kūkaiņos |
Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais, jāatrod visizplatītāko kūkaini, kas ir šajā upes posmā, tad ņem līdzīgo mušu un viss notiksies.