pavirpināt
pavirpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavirpinu | pavirpinām | pavirpināju | pavirpinājām | pavirpināšu | pavirpināsim |
| 2. pers. | pavirpini | pavirpināt | pavirpināji | pavirpinājāt | pavirpināsi | pavirpināsiet, pavirpināsit |
| 3. pers. | pavirpina | pavirpināja | pavirpinās | |||
Pavēles izteiksme: pavirpini (vsk. 2. pers.), pavirpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavirpinot (tag.), pavirpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavirpinātu
Vajadzības izteiksme: jāpavirpina
1.Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
2.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot2.
3.lieto: pareti Pavēcināt (parasti asti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Akurāti iebāz to deguna ejā aptuveni viena centimetra dziļumā un pavirpini.
- Uzliec to uz virsmas un, ar roku stingri piespiežot, pavirpini.
- Ik pa laikam, kā domās iegrimusi, viņa pavirpināja pirkstos matu sprogu.
- „Jā, tagad trūkst tikai raganas,” pasmaida tētis un pavirpina ūsas.
- ” Viņš pavirpināja pirkstu pret savu seju, norādot uz viņas pārspīlēto uzkrāsošanos. “