uztraukt
Lietojuma biežums :
uztraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri