uztraucēt
uztraucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztraucēju | uztraucējam | uztraucēju | uztraucējām | uztraucēšu | uztraucēsim |
| 2. pers. | uztraucē | uztraucējat | uztraucēji | uztraucējāt | uztraucēsi | uztraucēsiet, uztraucēsit |
| 3. pers. | uztraucē | uztraucēja | uztraucēs | |||
Pavēles izteiksme: uztraucē (vsk. 2. pers.), uztraucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztraucējot (tag.), uztraucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztraucētu
Vajadzības izteiksme: jāuztraucē
Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt (no miega).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas tēvu uztraucēt
- Bet tas ir pirma reize, kad es nebiju uztraucēts.
- Acumirklī pazuda zālē viss gaišums, un liels troksnis kā pērkoņa spēriens uztraucēja visus pils iedzīvotājus.
- Viss gaišums zālē acumirklī zuda un liels troksnis, kā pērkona spēriens, visus pils iedzīvotājus uztraucēja.