uztraukt
uztraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztraucu | uztraucam | uztraucu | uztraucām | uztraukšu | uztrauksim |
| 2. pers. | uztrauc | uztraucat | uztrauci | uztraucāt | uztrauksi | uztrauksiet, uztrauksit |
| 3. pers. | uztrauc | uztrauca | uztrauks | |||
Pavēles izteiksme: uztrauc (vsk. 2. pers.), uztrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztraucot (tag.), uztraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrauktu
Vajadzības izteiksme: jāuztrauc
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No otras puses - nevar neuztraukt prognozes par cenu kāpumu t.
- Bet citu negācijas mani neuztrauc - tās mani tikai stiprina!"
- Mazumtirgotājus uztrauc procedūras, kas saistītas ar eiro nogādāšanu uz veikaliem.
- Uzskatu, ka tā ir būtiska un uztraucoša parlamenta vājuma pazīme.
- Viņš arī neslēpj, ka negatīvie izteikumi vai piezīmes viņu neuztrauc.