uzrīdīt
uzrīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrīdu | uzrīdām | uzrīdīju | uzrīdījām | uzrīdīšu | uzrīdīsim |
| 2. pers. | uzrīdi | uzrīdāt | uzrīdīji | uzrīdījāt | uzrīdīsi | uzrīdīsiet, uzrīdīsit |
| 3. pers. | uzrīda | uzrīdīja | uzrīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzrīdi (vsk. 2. pers.), uzrīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrīdot (tag.), uzrīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrīdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzrīda
1.Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
2.Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tu tūdaļ nevāksies prom, es tev uzrīdīšu suni.”
- Lai izdzīvotu sēj intrigas pretinieku vidū, uzrīda Krieviju Bulgārijai.
- Gan es jums vēl parādīšu, ko nozīmē man uzrīdīt savus nezvērus!
- Bet tevi izpriecai atķēdēja un uzrīdīja kaķim: cui viņu!
- Tik vien prata, kā rijīgu ērgli uzrīdīt zādzībā pieķertajam...