kavēt
Lietojuma biežums :
kavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
1.1.intransitīvs
1.2.Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
1.3.intransitīvs
1.4.Traucēt (ar savu rīcību kādu norisi, procesu, darbību).
1.5.Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
2.Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt.
3.Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
3.1.Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
3.2.Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKavēt (arī īsināt) laiku. Kavēt pagastu.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri