tērēt
tērēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tērēju | tērējam | tērēju | tērējām | tērēšu | tērēsim |
| 2. pers. | tērē | tērējat | tērēji | tērējāt | tērēsi | tērēsiet, tērēsit |
| 3. pers. | tērē | tērēja | tērēs | |||
Pavēles izteiksme: tērē (vsk. 2. pers.), tērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tērējot (tag.), tērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tērētu
Vajadzības izteiksme: jātērē
1.Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
PiemēriViņi strādā pārāk daudz, tērē pārāk daudz naudas vai pat pārāk daudz runā.
- Viņi strādā pārāk daudz, tērē pārāk daudz naudas vai pat pārāk daudz runā.
- Parastās dienās Vanda uzturam tērē rubli.
- Es nekur neeju, nekur sapelnīto naudu netērēju.
1.1.Mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
PiemēriNetērē laiku, atkal un atkal pārdomājot savas kļūdas!
- Netērē laiku, atkal un atkal pārdomājot savas kļūdas!
- Staigāt un veltīgi tērēt enerģiju viņam šķita bezjēdzīgi.
- Vācieši ir taupīgi, patronas netērēs.
- – Bet kāpēc gan lai viņi tērētu benzīnu, ja mūsu iznīcinātāji netraucē?
Stabili vārdu savienojumiTērēt vārdus.
- Tērēt vārdus idioma — runāt, rakstīt (parasti veltīgi)
Avoti: LLVV, ViV, T
Korpusa piemēri:šeit