Paplašinātā meklēšana

Meklējam kavēt.

Atrasts vārdos (28):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (300):

aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
turavāt Aizkavēt, atturēt.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
dzildināt Aizkavēt, turēt ciet.
aizmarudzīt Aizkavēt.
aizrūķēt Aizkavēt.
nosebināt Aizkavēt.
piekavēt Aizkavēt.
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
aizakavēties Aizkavēties.
aizamarudzīties Aizkavēties.
tormoziķ Aizkavēties.
tormozīt Aizkavēties.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama.
palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
gamma aminosviestskābe bioloģiski aktīva viela, kavētājmediators, kas aizkavē impulsu pārvadi nervu šķiedru un šūnu kontakta vietās.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
kavēšana Darbība --> kavēt.
kavēšanās Darbība --> kavēties.
aizkavēšana Darbība, process --> aizkavēt.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību.
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt.
pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā).
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm.
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
kankalēties Iejaucoties kavēt.
aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
sakavēt Ilgāku laiku aizkavēt.
pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur.
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt.
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt.
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt.
mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana.
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
apsērsties kā ciemiņam uzkavēties
pakavēt Kādu brīdi aizkavēt.
būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
kavēt pagastu kavēt citus.
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību.
apkavēt Kavēt, aizkavēt.
apmeklēt kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības).
distrofija kavēta vai nenormāla organisma attīstība; deģenerācija.
sebējs kavētājs.
trukt Kavēties, aizkavēties.
stiept (arī vilkt) laiku garumā kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
sebēt Kavēties, nokavēties.
sebināt Kavēties, nokavēties.
sebt Kavēties, nokavēties.
klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties.
ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
noskrēnēt Laiku kavēt.
mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
gnīdāties Lieki kavēties, tūļāties.
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
atgūtnēm baudīt, strādāt lielā steigā panākt nokavēto.
lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
ajau Lieto, lai izteiktu vienaldzību, nespēju ko aizkavēt, novērst.
aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
remanence Magnētiskās histerēzes aizkavētā magnetizācija.
dairēties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi).
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
uzkavināt Neilgu laiku aizkavēt.
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto.
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
notraucēt Nepatīkami aizkavēt.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
aiznīkt Nevajadzīgi (bezjēdzīgi) nokavēt (aizkavēt).
aiznīcināt Nevajadzīgi aizkavēt.
fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību.
čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
spraislāt nocietināt, aizsprostot, aizkavēt.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
pārgulēt Nogulēt, guļot nokavēt.
nosebt Nokavēt (1); nosebot.
nosebot Nokavēt (1).
novēlot Nokavēt (1).
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
pārkavēt Nokavēt (īsto laiku).
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
nokancināt Nokavēt, atlikt.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
nokvitināt Nokavēt, novilcināt.
nošvībināt Nokavēt, novilcināt.
saseboties nokavēt.
nokavināt Nokavēt.
nopļudurēt Nokavēt.
aizkavējums Nokavētais laika sprīdis.
noseboties Nokavēties (1).
novēloties Nokavēties (1).
sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
nosebināties Nokavēties, novēloties.
pasebināt Nokavēties, novēloties.
apsebēt Nokavēties.
apseboties Nokavēties.
nokavināties Nokavēties.
nosakavēties Nokavēties.
seboties Nokavēties.
novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts.
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
nekavējoties Nolieguma divdabis --> kavēties.
depresanti nomācēji - vielas, kuras lieto, lai flotācijas procesā aizkavētu kādu minerālu flotāciju.
nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt.
aizseboties Novēloties, nokavēt.
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
ilgināt Pagarināt, aizkavēt.
noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt.
paīsināt laiku pakavēt laiku.
pakavināt Pakavēt.
mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
mest skatu atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
atsteigt Panākt iekavēto.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
daturēt Panākt, ka paliek, uzkavējas pie kāda; aizkavēt (kādu).
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
pārkavēties Pārlieku aizkavēties.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību.
negatīvā eigēnika pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu 1(2).
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2).
kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība.
likt spieķi riteņos radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
(aiz)likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
aizkavējums Rezultāts --> aizkavēt.
iekavējums Rezultāts --> iekavēt.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
sumēlis Runīgs laika kavētājs sabiedrībā.
atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
laist Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
kolifrēnija Stāvoklis, kurā psihiskie procesi ir stipri kavēti.
iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto).
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
kontrinsulinārs Tāds, kas spēj kavēt insulīna sekrēciju aizkuņģa dziedzerī.
neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
novēršams Tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
aizķerties Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties.
dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.
jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt.
aizkavēt Traucēt, kavēt (kādu laiku).
marudzīt Traucēt, kavēt kādam ko darīt.
mest sprunguļus riteņos traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
ķerties riteņiem spieķos traucēt, kavēt, gribēt ko apturēt.
likt šķēršļus traucēt, kavēt, ierobežot.
aizkrustot ceļu (kādam) traucēt, kavēt, neļaut piepildīt nodomus
stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos traucēt, kavēt.
ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos traucēt, kavēt.
kāvarēt Tūļāties, kavēt.
dindaļāt Tūļāties, kavēties.
kūsnīties Tūļāties, kavēties.
pindzelēties Tūļāties, kavēties.
tonāties Tūļāties, kavēties.
toņāties Tūļāties, kavēties.
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā).
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
aizmesties Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
pamānēties Uzkavēties bez sevišķi svarīga iemesla.
iesakavēties Uzkavēties kur ilgāk.
pārsēdēt Uzkavēties, palikt kur ilgāk, nekā vajadzīgs, paredzēts.
noputlēties Uzkavēties.
uzkalēties Uzkavēties.
uzkavināties Uzkavēties.
bāvīties Uzturēties, kavēties.
aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā.
plivināties Vazāties; laiku kavēt.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos.
bufervielas Vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi).
sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
vilkt gumiju vilcināties, kavēties
dielāties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
dielēties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
kosināt Vilcināties, kavēties, tūļāties.
āgnēties Vilcināties, kavēties.
čožāties Vilcināties, kavēties.
diegoties Vilcināties, kavēties.
dielēt Vilcināties, kavēties.
grāzīties Vilcināties, kavēties.
kākalēt Vilcināties, kavēties.
knapēties Vilcināties, kavēties.
stubelēties Vilcināties, kavēties.
tost Vilcināties, kavēties.
tuntelēties Vilcināties, kavēties.
laicināt Vilkt garumā, ildzināt, kavēt.
nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.

kavēt citās vārdnīcās:

MLVV

kavēt

LLVV

kavēt

MEV

kavêt