dīžāties
dīžāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dīžājos | dīžājamies | dīžājos | dīžājāmies | dīžāšos | dīžāsimies |
| 2. pers. | dīžājies | dīžājaties | dīžājies | dīžājāties | dīžāsies | dīžāsieties, dīžāsities |
| 3. pers. | dīžājas | dīžājās | dīžāsies | |||
Pavēles izteiksme: dīžājies (vsk. 2. pers.), dīžājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīžājoties (tag.), dīžāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīžātos
Vajadzības izteiksme: jādīžājas
1.Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
1.1.Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
2.Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
3.Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirgi braši dīžājās, bet mūlis nebija laimīgs.
- Puse zāles dejoja ietinušies dvieļos, tikko no pirts, pārējie dīžājās vakartērpos.
- Reinholds nozūd aiz tribīnēm, kur staļļos sprauslā un dīžājas zirgu sugas izlase.
- Es jau dzirdēju plēsoņas, kas dīžājās rīta miegā.
- Pie slitas dīžājas trijjūgs — brūni, brīnum vienādi zirgi, vidējam zvārguļi kaklā.