dižans
Lietojuma biežums :
dižans apvidvārds
1.Liels (apjomā, augumā); izcils, brašs, varens.
2.Skaists, mīļš.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī izskatītajos 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma literatūras tekstos ( T), kā arī latviešu tautas ticējumos un pasakās ( LTT; LTP) vārds tikpat kā neparādās ar kādreizējo pamatnozīmi 'tīrs', proti, tas vairs netiek attiecināts, piemēram, uz sadzīves priekšmetiem, bet tiek lietots tikai morālā plāksnē - raksturojot cilvēkus, to sirdis: ..jo čūska tikai tādu iekšā laidīšot, kam esot laba un šķīsta sirds ( LTP); Nodriskāti tēviņi un nešķīstas sievietes pilda šo telpu ( P u r a p u ķe i): Viņš bija slaiks no auguma, viņam bij ērgļa deguns un " dižans ģīmis" kā šķīstajam Jāzepam ( M ā t e ru J u r i s ) ; " Neesmu vairs tevis cienīga.
- Savukārt G. Mancelim dižans ar nozīmi ‘jauks, daiļš’ – tam Ghaiļam diſchana Sekſte ( PhL 283), tātad atvasinājumam nepiemīt šāda nozīmes nianse salīdzinājumā ar motivētājvārdu dižs.
- Tādēļ vienīgais padoms: mīļi brāļi, dižani tautieši, nenopūlējiet par daudz savu ir tā jau vājo garu, taupiet viņu līdz izdevīgam laikam.
- Mātes godam atkal jo dižani piestāv saimnieces gods.
- Atgādinot pirmās vispārzināmās rindas – " par brīvu un varenu republiksaimi mūs pulcēja dižanais Krievzemes balss" – kuras kopš zināma laika nav aktuālas, viņš saka, ka Krievija vairāk par divdesmit gadiem bija nodzīvojusi bez savas valsts himnas un tāpēc rītos pa radio mēs dzirdējām kādu ne visai skaidri artikulētu, bet nepārprotami optimistisku, militāru un varenu, pūšamiem instrumentiem un vara šķīvjiem dāsni aranžētu rēkoņu.