ķibelēt
ķibelēt apvidvārds
Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
Avoti: KiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tā esot laime bijusi, ka ceļa gājēji nezinājuši, ka mironis turpat rijā, citādi apkārtstaigule būtu ķibelējusi tos, jo viņa bijusi velna pilna - gājusi dzīvos galināt.