repatriēt

Lietojuma biežums :

repatriēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri