kaviens
kaviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaviens | kavieni |
| Ģen. | kaviena | kavienu |
| Dat. | kavienam | kavieniem |
| Akuz. | kavienu | kavienus |
| Lok. | kavienā | kavienos |
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būt vēl tēs, tas tev nodotu kavienu, bet ko ta es, nabaga sievišķis…
- Man neviens suns kārtīgu kavienu nav dabūjis vairāk, kā 2x mūžā un man NAV zeltainie, man ir kas krietni nopietnāks
- Un ja gadas ka vinu izglabju,tas tev vel kavienu iedos,tikai tepec ka vinu glabu,nevis lielo zivi lai izvilktu.