kāviens
kāviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāviens | kāvieni |
| Ģen. | kāviena | kāvienu |
| Dat. | kāvienam | kāvieniem |
| Akuz. | kāvienu | kāvienus |
| Lok. | kāvienā | kāvienos |
1.sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlis Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūijs gluži vienkārši aizklāja seju ar rokām un stoiski pacieta kāvienu.
- O, nē, es noteikti netikšu cauri ar vieglu kāvienu.
- Maksam ideja patika, lai gan viņš deva priekšroku kāvienam.
- Kādu brāzienu un kāvienu viņa dabūja pēc tam!
- Fiziski tas bija vissmagākais kāviens manā mūžā.