uzkūsot
uzkūsot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkūsoju | uzkūsojam | uzkūsoju | uzkūsojām | uzkūsošu | uzkūsosim |
| 2. pers. | uzkūso | uzkūsojat | uzkūsoji | uzkūsojāt | uzkūsosi | uzkūsosiet, uzkūsosit |
| 3. pers. | uzkūso | uzkūsoja | uzkūsos | |||
Pavēles izteiksme: uzkūso (vsk. 2. pers.), uzkūsojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkūsojot (tag.), uzkūsošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkūsotu
Vajadzības izteiksme: jāuzkūso
1.Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par trauku.
2.parasti formā: trešā persona Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
2.1.Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
2.2.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV