uzkurt
uzkurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkuru | uzkuram | uzkūru | uzkūrām | uzkuršu | uzkursim |
| 2. pers. | uzkur | uzkurat | uzkūri | uzkūrāt | uzkursi | uzkursiet, uzkursit |
| 3. pers. | uzkur | uzkūra | uzkurs | |||
Pavēles izteiksme: uzkur (vsk. 2. pers.), uzkuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkurot (tag.), uzkuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkurtu
Vajadzības izteiksme: jāuzkur
1.Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt1.
2.Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es necenšos izspārdīt pagales no viņa uzkurtā sārta, nav vērts.
- Pirmais darbs - ugunskurs jāuzkur drusku lielāks.
- Cilvēks ir brīnumaina būtne, spējīga pat vismelnākajā naktī uzkurt mazu cerību uguntiņu, kaut sveces liesmiņas lielumā.
- Uzkur uguntiņu.
- Britu preses uzkurto skandālu modes žurnāls nodēvējis par raganu medībām. "