traipīt
Lietojuma biežums :
traipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri