iekausēt
iekausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iekausēju | iekausējam | iekausēju | iekausējām | iekausēšu | iekausēsim |
2. pers. | iekausē | iekausējat | iekausēji | iekausējāt | iekausēsi | iekausēsiet, iekausēsit |
3. pers. | iekausē | iekausēja | iekausēs |
Pavēles izteiksme: iekausē (vsk. 2. pers.), iekausējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekausējot (tag.), iekausēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekausētu
Vajadzības izteiksme: jāiekausē
1.Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
1.1.Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
2.Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pelēkās ziemas debesis savā nekustīgajā klusumā ir arī kokus iekausējušas.
- Īpašu uzmanību piesaistīja caurspīdīgas rotas, kas tapušas, epoksīdos iekausējot dabas materiālus.
- Kā stiklā iekausēta ir šī sīkā, bižainā meitene.
- Tas bija stikla gabaliņš ar iekšā iekausētu negaisa mākoni.
- Tā laikā Andersone spēlēja vijoli, stāvot uz slidām, kas iekausētas ledus gabalā.